Telpas ar atstarojošām virsmām

Tradicionāli akustikas novērtējums telpā nereti nozīmē to, ka tiek mērīts tikai reverberācijas laiks. Vairāk vai mazāk šajos gadījumos abi - gan skaņas līmenis, gan reverberācijas laiks, ir atkarīgi no kopējā skaņas absorbcijas līmeņa telpā. Ja ir zināms reverberācijas laiks un skaņas efekts, kas izdalās telpā no skaņas avota, var aprēķināt skaņas līmeni telpā. Taču realitātē cietas telpas ir sastopamas ļoti reti.

Skaļās telpās ar atstarojošām virsmām reverberācijas laiku var aprēķināt, izmantojot Sabina formulu:

T=0,16 x V/A (s)

kurā
T = reverberācijas laiks (sekundes)
V = telpas tilpums (m3)
A = līdzvērtīgais absorbcijas laukums (m2)

Līdzvērtīgais absorbcijas laukums A norāda skaņas absorbcijas līmeni telpā. Ja telpa ir tukša un skaņas absorbcijas līmenis galvenokārt tiek noteikts pēc griestu, sienu un grīdas absorbcijas, tad A = αgriesti x Sgriesti + αgrīda x Sgrīda + αsiena x Ssiena kur α skaņas absorbcijas faktors un S ir attiecīgās virsmas lielums telpā. Mēs pieņemam, ka visām sienām ir vienāds absorbcijas faktors.

Sabina formula parāda, ka reverberācijas laiks ir atkarīgs tikai no telpas kopējās absorbcijas un ne no absorbentu uzstādīšanas un mēbeļu vai cita aprīkopjuma akustiskā iespaida. Tiek uzskatīts, ka skaņas lauks ir difūzs, kas nozīmē to, ka skaņa ikvienā telpas vietā, izplatās uz visām pusēm ar vienādu intensitāti.

Skaņas līmeņa krišanās, kas rodas papildus ekvivalenta, absorbcijas laukuma A iespaidā, telpā būs

ΔL=10 x log((A0+A)/A0) (dB)

kur A0 ir esošais ekvivalentais absorbcijas laukums telpā. Ja, piemēram, A0=10 m2 tukšā telpā bez akustiskajiem griestiem, un akustiskie griesti uzlabo A=40 m2, skaņas līmeņa kritums būs 7 dB.