"Smart working" jeb viedais darbs un darba vietas nākotne

2013. gadā britu darba vides konsultants Endijs Leiks publicēja savu grāmatu “Viedā elastība” (Smart Flexibility). Kopš tā laika viņš ir daudz strādājis ar lielām organizācijām, palīdzot tām modernizēt darba paradumus un darbavietas. Viņš ir sagatavojis arī vadlīnijas par Smart Working jeb viedo darbu Apvienotās Karalistes centrālajai valdībai un Lielbritānijas standartus PAS 3000: 2015 - “Viedā darba prakses kodekss” (Smart Working Code of Practice). Turklāt viņš ir sadarbojies ar Eiropas Komisiju par Eiropas Savienības Nākotnes biroja programmu.

Atbildot uz jautājumu par viedo darbu, Endijs Leiks runā ne tikai par darba praksi, bet arī par darba vietām.

“Viedais darbs ir darba prakses modernizācija, izmantojot jaunas tehnoloģijas un jaunus darba vietu stilus. Būtībā tas nozīmē darba prakses izmantošanu, kuras pamatā ir uzticēšanās un vadība saskaņā ar rezultātiem. Ar viedo darbu jūs mēģināt visu izdarīt elastīgāk un dinamiskāk. Bet nozīme ir ne tikai jaunu tehnoloģiju izmantošanā un jauna darba vietas dizaina radīšanā, bet drīzāk - kā pilnībā mainīt pamatprincipus, kā jūs strādājat.”

Vai mums ir nepieciešama kopīga darba vieta?

Jaunu tehnoloģiju un digitalizācijas strauja attīstība, kas aptver visus sabiedrības aspektus, nozīmē, ka gandrīz viss ir iespējams attiecībā uz to, kā mēs organizējam savu darbu un kur to veicam. Vai tā ir paradigmas maiņa, pārejot no darba telpas uz drīzāk procesuālu un paradumiem vērstu diskusiju, kas nav atkarīga no konkrētām telpām?

“Kad pašreizējais darba vietas modelis izveidojās 20. gadsimtā, cilvēku, resursu, dokumentu u.c. koncentrēšana bija liela vērtība. Bet digitālajā pasaulē pievienotā vērtība ir decentralizācijai, darba pārcelšanai pie cilvēkiem, un dematerializācijai, kur produkti kļūst par pakalpojumiem. Šajā kontekstā cilvēki var strādāt ļoti dažādos veidos. Tādējādi rodas jautājums, kāpēc jums vispār jāierodas darba vietā? Tie ir fundamentāli jautājumi. Lielu daļu uz zināšanām balstīta darba var paveikt jebkur, un arī liela daļa kopdarba sāk virtualizēties. Tātad, kādēļ mums patiesībā ir vajadzīga darba vieta? Ir tādas organizācijas kā WordPress ar apgrozījumu simtiem miljonu dolāru apmērā, kas izplatītas visā pasaulē, bet kurām gandrīz nav telpu.”

Telpas, kas nav biroji

Bet nē, Endijs Leiks netic biroja nāvei. Viņš joprojām domā, tāpat kā, iespējams, lielākā daļa no mums, ka mums zināmā mērā ir jāpulcējas un jāsatiekas. Bet rūpniecības laikmetā izveidojusies darba vietas koncepcija izgaist, viņš norāda.

“Man tas liek uzdot lielo jautājumu, kāda vispār ir darba sociālā infrastruktūra? Cilvēki “darba vietas biznesā” mēdz koncentrēties tikai uz biroju. Es domāju, ja daudzi cilvēki strādā mājās vai kafejnīcās, kā ir ar šīm telpām? Kā tās vajadzētu projektēt un apkalpot?”

Endijs Leiks aicina uz diskusiju par to, kā mēs varam izveidot citas telpas, sabiedriskās telpas, kā arī darba telpas mājās, kas rada produktīvu darba vidi.

“Es domāju, ka problēma ir tendencē, ka mājvietas kļūst arvien mazākas. Spēja strādāt mājās nav pietiekami atbalstīta lielākajā daļā mūsdienu māju. Piemēram, ja jūs vadāt biznesu un ja daži apmeklētāji nāk pie jums, trūkst atbilstoša veida darba telpas. Daudzdzīvokļu namos varētu apsvērt vietējos darba centrus ēkā. Es domāju, ka kopdarba telpas, kas parādās pilsētās, ir daļa no šīs mainīgās infrastruktūras, taču mums ir tāls ceļš ejams. Gan vadlīniju veidotājiem, gan attīstītājiem ir jāiet uz priekšu.”

Koronavīruss varētu būt aizsācējs

Šī intervija notiek 2020. gada maija beigās, koronavīrusa pandēmijas vidū, kad valstis visā pasaulē atkal nedaudz paver sabiedrību pēc vairāku mēnešu noslēgtības. Twitter tikko paziņoja, ka viņi ļaus saviem darbiniekiem turpināt strādāt mājās arī turpmāk, ja viņiem tas patīk. Endijs Leiks uzskata, ka koronavīrusa pandēmija varētu būt aizsācējs, kas virzīs šo pilnīgi jauno darba praksi uz priekšu nākotnē.

“Es domāju, ka pandēmija ir atraisījusi daudzus jautājumus cilvēku prātos. Tradicionāli pret šo attīstību ir bijusi liela pretestība, balstoties uz uztveri, ka mums ir jāsanāk kopā, jāredz ķermeņa valoda un tā tālāk. Bet šīs tendences mainās, cilvēki redz, ka tagad ir iespējams daudz vairāk. Tas dod lielu stimulu decentralizācijas tendencei. Es domāju, ka Twitter ir ļoti labs piemērs tam. Protams, gudri strādājošās organizācijas bija daudz labāk sagatavotas, lai pielāgotos plašam attālinātajam darbam.”

Vairāk ārpus telpām

Pašlaik pandēmija ietekmē mūsu birojus attiecībā uz nepieciešamību pēc sociālās distancēšanās un mazāka cilvēku blīvuma. Endijs Leiks to uztver kā starpposmu, taču koronavīrusa pandēmijas rezultātā paredz arī dažas pastāvīgas izmaiņas.

“Es domāju, ka cilvēki daudz vairāk pieprasīs telpas darbam ārpus biroja vai daļēji atvērta tipa telpas. Un sanāksmju telpu tehnoloģiju būs daudz vairāk un labākas, ar lielākiem ekrāniem un labākām audiovizuālajām sistēmām. Lielākā daļa organizāciju šajā jautājumā atrodas aiz līknes, un darbinieki cīnās, lai attālināti izveidotu savienojumu - vai nu tehniski, vai arī tāpēc, ka sapulces dinamiku nosaka cilvēki, kas fiziski atrodas klātienē.”

“Laika gaitā biroja dizains pielāgosies tam, lai būtu ievērojami mazāki biroji, kurus intensīvāk izmanto, bet mazāk cilvēku nekā šobrīd. Es domāju, ka mēs to redzēsim nākamo piecu līdz desmit gadu laikā.”

Laba akustika ir viens no risinājumiem

Akustiskie jautājumi ir arī svarīgi, lai apmierinātu šo jauno, decentralizēto un dematerializēto viedā darba kontekstu, saka Endijs Leiks.

“Mūsu mērķis ir radīt lieliskas vietas viedam darbam, un laba akustika ir viena no galvenajām tajā iesaistītajām atslēgām. Bet parasti tā tiek atstāta novārtā, ja tiek projektēta darba vieta. Laba akustika joprojām tiek uzskatīta par sava veida greznību. Es eju no vienas darba vietas uz otru, kurā ir briesmīga akustika, kur pēc tam telpas ir jāpārplāno vai jāpievieno elementi, lai mazinātu problēmas. Bet es domāju, ka tas pamazām mainās. Ir svarīgi ņemt vērā, ka cilvēkiem ir nepieciešama spēja kontrolēt akustisko vidi. Dizainam ir jāvirzās uz telpām, kas paredzētas dažāda veida aktivitātēm, ar dažādu maņu vidi, kur cilvēki var izdarīt izvēli, kas atbilst gan paredzētajām darbībām, gan viņu personīgajām vēlmēm.”

Noslēgumā mēs, iespējams, nākotnē joprojām (ar kājām, velosipēdu, auto vai sabiedrisko transportu) dosimies uz birojiem. Bet mēs to darīsim dažādos laikos, dažādos sastāvos un ar dažādiem mērķiem. Uzņēmēja klišeja par biroju kabatā, iespējams, kādu laiku vēl paliks klišeja.

“Birojs vēl nav miris - tas vienkārši kļūst daudzveidīgāks un pārkāpj tradicionālās robežas,” rezumē Endijs Leiks.

Teksts: Lars Wirtén