Viedās klases liek skolēniem justies kā mājās

Viedās klases telpas ir mācību telpas, kas tiek izstrādātas no trim perspektīvām: pedagoģiskās, vides un digitālās. Visnozīmīgākā ir pedagoģiskā dimensija. Šīs dimensijas ir balstītas zinātniskos pētījumos projektā, ko vadīja Katalonijas Atvērtā universitāte Barselonā.

“Viedās mācību telpas ļauj mācīties vidē, kas rūpējas par ikviena iesaistītā labsajūtu un var tikt izmantota jebkādām pedagoģiskām vajadzībām,” apgalvo Marija Kasanova Bajo (Maria Casanovas Bayo), viena no komandas pedagoģiskajiem pētniekiem.

Pirmkārt, viedā klases telpa pamatā nav dizaina koncepts. Tā nenosaka, kāda veida mēbeles nepieciešamas vai kur un kā tās novietot. Bet varat aizmirst par vecmodīgo dizainu, kurā skolotāja krēsls atrodas pie tāfeles, bet skolēni sēž solu rindās. Pirmais no desmit principiem, kas definē viedo mācību telpu, ir elastīgums.

“Viedā mācību telpa nodrošina dažādus veidus, kā būt klasē. Skolēni var strādāt, sēžot uz grīdas vai dīvānā, vai arī uz krēsla pie sava sola. Katra telpa ir atšķirīga, un rezultātā paveras unikāls kopējās izstrādes process, kas iesaista gan skolu, gan skolēnus,” skaidro Marija Kasanova Bajo.

Divpadsmit aktīvi projekti

Pētījumu projekts Smart Classrooms jeb viedās mācību telpas tika uzsākts 2016. gadā, un tajā iesaistījās desmit pētnieki no četrām dažādām Spānijas universitātēm. Drīz vien šie pētnieki sāka izstrādāt mācību telpu pilotprojektus Katalonijas valsts skolās. 2019. gadā viedās mācību telpas izmantoja vairāk kā 2000 skolēnu trijās sākumskolās un divās pamatskolās. Tās piesaistīja uzmanību plašsaziņas līdzekļos un citās skolās. Mūsdienās Smart Classrooms nav tikai pētījumu projekts, bet arī konsultāciju uzņēmums.

“Pašlaik mums ir divpadsmit projekti, vienā no tiem Viladecans apkaimē Barselonā ir iesaistītas vienpadsmit sākumskolas,” saka Marija Kasanova Bajo.

10 viedās klašu telpas principi

Viedā klases telpa ir balstīta desmit principos, jeb galvenajos faktoros, kas jāņem vērā, izstrādājot mācību telpas:

1. Elastīgums. Dizainam un konfigurācijai jāizpilda mācību vajadzības dažādām personībām un dažādos apstākļos.
2. Spēja pielāgoties. Mācību telpai un izglītības rīkiem ir jābūt tādiem, lai tie spētu izpildīt plašu specifisku izglītības vajadzību klāstu.
3. Ērtības. Mācību procesā nepieciešams ņemt vērā fizisko un psiholoģisko labsajūtu. Nepieciešams kontrolēt un regulēt visus telpas vides parametrus.
4. Daudzveidība. Resursiem ir jāaptver plašs izglītības ideju un apmācību iespēju klāsts.
5. Savienojums ar internetu. Iekārtām ir viegli un ērti jāsaslēdzas ar augstākās kvalitātes interneta savienojumu.
6. Personalizācija. Skolēniem nepieciešams identificēt sevi ar apkārtējo telpu un dažādo procesa dinamiku, kā arī veidot saikni ar to. Nepieciešama privāto mantu uzglabāšanas vieta.
7. Organizēšana. Nepieciešams noteikt kritērijus, stratēģijas un iespējas, kas palīdzēs organizēt telpas resursus un elementus un veicināt to lietošanu, pieejamību un funkcionalitāti.
8. Atvērtība. Konfigurācijai un struktūrai jābūt atvērtai ārpasaulei un ārējām telpām, atļaujot veidot vizuālu un fizisku saikni no iekšas uz āru un otrādi. Nepieciešama saikne ar ārpasauli.
9. Drošība. Izmantojot telpas un tās saturošos elementus, ikvienam skolēnam jājūtas droši.
10. Ilgtspējība. Telpām jābūt izstrādātām tā, lai tās veicinātu ilgtspējību un otrreizēju pārstrādi, kā arī izmantotu nepiesārņojošas, ilgtspējīgas un dabai draudzīgas izejvielas.

Galvenais ir kultūras pārmaiņas

Paturot prātā šos desmit principus, kļūst skaidrs, ka veidojot viedo mācību telpu, mēs neizplānojam tikai fizisku telpu. Lai izpildītu šos principus, nepieciešams mainīt skolas pedagoģisko un uzvedības kultūru. Tas var būt izaicinājums viedo mācību telpu ieviešanas procesā. No otras puses, viedās mācību telpas atbalsta kultūras pārmaiņas.

“Nepieciešams izveidot kultūru, kurā skolēni un skolotāji savstarpēji mijiedarbojas un ciena viens otru, saprotot kustības nozīmi. Tradicionālā klases telpa ir fiziska barjera, kas nodrošina tikai statisku mācību veidu. Dažas skolas var viegli pielāgoties šīm pārmaiņām, taču citām skolām ir nepieciešams aktīvāks darbs, īstenojot kultūras pārmaiņas,” saka Marija.

Skolēniem nepieciešams kustēties

Varētu domāt, ka mūsdienu skolās jau pašlaik ir pārāk trokšņains un nav laba ideja mudināt skolēnus vairāk kustēties, radot "elastīgu” klases telpu. Taču Marija apgalvo, ka ietekme ir tieši pretēja.

“Pētījumi par to, kā mēs mācāmies, apgalvo, ka kustēšanās ir ļoti nozīmīga. Lai gūtu jēgpilnu mācību pieredzi, skolēniem nepieciešams kustēties un komunicēt. Ja jūs redzētu, kā skolēni strādā viedajā klases telpā, jūs būtu pārsteigti. Vide ir mierīga, skolēni strādā un koncentrējas uz saviem projektiem, savukārt skolotāji pārvietojas, komunicējot ar skolēniem. To redzēt ir brīnumaini!”

Elastīguma, pielāgošanās un daudzveidības principi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka klases telpa sniedz labsajūtu un atbalsta dažādus skolēnu mācīšanās veidus. Viedās klases pamatideja ir tā, ka ikvienam skolēnam neatkarīgi no viņa personības pienākas laba mācību pieredze un attīstība klases telpā.

“Piedāvājot dažādus darba veidus un atrodoties klases telpā ar vietām gan individuālam, gan grupu darbam, jūs atbalstāt dažādas personības un vajadzības.”

Skaņas nozīme

Ja vienā telpā atrodas vietas gan klusam, gan intensīvam darbam, ļoti nozīmīga kļūst skaņas vide. Viens no veidiem, kā nodrošināt labu akustisko vidi, ir izmantot dažādus materiālus kā skaņu absorbētājus pie griestiem, sienām, paneļiem, zem grīdas un mēbelēs.

“Tas ir ļoti svarīgi. Bet atkārtoju, ka nepieciešams strādāt ar kultūru un veicināt jaunu uzvedības veidu. Viens no soļiem ir vienošanās par atļauto balss skaļumu. Lai to atbalstītu, iespējams uzstādīt skaņas mērierīces, attiecīgi skolēni var redzēt un paši regulēt trokšņa līmeni,” saka Marija. Viņa turpina:

“Labi akustiskie apstākļi ir nozīmīgi, jo tie palīdz koncentrēties un veidot labāku komunikāciju. Pašlaik mēs strādājam, lai noteiktu akustikas ietekmi uz skolēnu mācību rezultātiem. Mēs varam redzēt ietekmi uztverē, kā arī uzklausīt skolotāju viedokli, taču mums nepieciešams veikt vairāk pētījumu par akustikas ietekmi.”

Gādīga telpa

Pilotprojekta mācību telpas tika izveidotas pirms pusotra gada, un tad koronavīrusa pandēmija apturēja lielāko daļu pētījumu. Taču jau tagad skolēnu, skolotāju un vecāku atsauksmes ir ļoti pozitīvas.

“Mēs esam dzirdējuši no skolēniem, ka šī vide par viņiem rūpējas, ka viņi tiešām vēlas būt klases telpā. Daļa teica, ka sajūta ir kā mājās. Skolotāji uzsver, ka atmosfēra ir klusāka, mierīgāka un ērtāka un ka skolēniem ir lielāks progress, piemēram, lasītprasmē.”

Covid-19 situācijas dēļ pētnieki nevar analizēt savu projektu tā, kā to vēlētos. Līdz šim viņi ir saņēmuši pašnovērtējuma ziņojumus no skolotājiem, kuriem tika lūgts novērtēt uzlabojumus skalā no 0 līdz 5, salīdzinot ar tradicionālām mācību telpām. Lielākā daļa rezultātu pašvērtējuma ziņojumos bija starp 4 un 5.

“Vēl ir par agru komentēt jebko zinātnisku par pētījuma rezultātu ietekmi. Mums ir nepieciešams organizēt fokusgrupas, veikt sistemātiskus novērtējumus un iegūt ilgtermiņa kvantitatīvus datus. Tiklīdz situācija uzlabosies, mēs turpināsim šo pētījumu,” nobeigumā apsola Marija Kasanova Bajo.

Teksts: Larss Virtens (Lars Wirtén)