Jauna metode optimālam akustikas dizainam atvērtā tipa birojos

Tradicionālais veids, kā izprast telpu sniegumu ēkās, ir saprast to, kā telpa atbild uz skaņu, ar skaņas mērītāju izmērot tukšu telpu. To iespējams mērīt attiecībā uz atbalss laiku vai fona troksni, vai runas saklausīšanu. Šī telpas akustiskā atbilde ir viens faktors, kas var ietekmēt apmierinātību ar akustiku. Taču tā neko nepasaka par telpas darbinieku blīvumu vai to, kādas aktivitātes tajā notiek – un tie ir faktori, kas intuitīvi ietekmēs telpas iemītnieku apmierinātību ar akustiku.

“Apskatot to no otra skalas gala, noskaidrojot, ko par savu pieredzi saka biroja iemītnieki, iespējams gūt atšķirīgu perspektīvu par labajiem un sliktajiem aspektiem,” saka Džeks Hārvijs-Klārks.

Akustiskās apmierinātības trīs pīlāri

Lai iegūtu labāku izpratni, nepieciešams izpētīt un definēt akustiskās apmierinātības trīs pīlārus:

1. telpas akustiskā atbilde;
2. tuvumā esošās telpas, aktivitātes un telpas vide;
3. cilvēki, personīgās vēlmes un kultūra.

“Jums ir jāzina, vai cilvēki galvenokārt runā pa telefonu, strādā individuāli vai sadarbojas ar citiem birojā esošajiem cilvēkiem. Tas ir otrais pīlārs. Bet visnozīmīgākais ir trešais pīlārs. Nevajadzīgu sarunu dzirdēšana novērš uzmanību, bet es domāju, ka galvenā ietekme ir aizkaitinājums pret šīm skaņām, un aizkaitinājums izriet no kontroles trūkuma. Kontroles sajūtai, pat tad, ja cilvēki izvēlas to neizmantot, ir ļoti liela ietekme. Aktivitātēs balstītos birojos cilvēkiem pēkšņi ir kontrole.”

Aktivitāšu konteksts

“Apex” ir izstrādājis metodi, kas izmēra dažādu aktivitāšu akustisko ietekmi uz tuvumā esošajām darba vietām. Un tas ņem vērā aktivitāšu kontekstu, ne tikai tādus faktorus kā attālumu un trokšņa līmeni.

“Ja netālu no sektora, kurā cilvēki strādā, ir atpūtas zona, tas droši vien traucēs vairāk nekā tad, ja blakus galdu rindai ir pārrunu un sadarbības vieta. Tas ir tādēļ, ka atpūtas zonā cilvēki, visticamāk, runās par aspektiem, kas nav saistīti ar darbu. Tāda veida sarunas ir kaitinošas cilvēkiem, kuri cenšas koncentrēties, un traucē vairāk nekā ar darbu saistītas sarunas. No otras puses, tikšanās zona, kurā cilvēki savstarpēji sadarbojas, ir mazāk pakļauta citu cilvēku runāšanas apdraudējumam, un tajā var efektīvi funkcionēt ar mazāka apjoma skaņas slāpētājiem.”

Jutīgums pret trokšņa emisijām

“Apex” ir aprakstījis dažādu veidu zonas un skaņas līmeni, ko tās rada, iekļaujot arī dažādu darba veidu jutīgumu pret troksni. Lai aprakstītu katras zonas jutīgumu, šī metode izmanto Dzīvīguma indeksu. Tā ņem vērā arī fona trokšņa līmeni, kas tiek iegūts, apvienojot ēkas funkciju radītos trokšņus un aktivitāšu fona troksni.

“Mēs aptuveni novērtējam, cik daudz aizsardzības nepieciešams katra veida zonā saskaņā ar tās jutīgumu pret troksni, un vērtējam to kontekstā ar citu telpu skaņas emisijām. Tas palīdz mums izlemt, cik lielā apmērā nepieciešama aizsardzība no trokšņa, pārvietojoties no vienas zonas uz citu. Mēs neiesakām konkrētus dizaina risinājumus. Šī metode vienkārši parāda, kāda līmeņa skaņas aizsardzība ir nepieciešamība.” Džeks apgalvo, ka labi interjera dizaineri šo metodi izmanto intuitīvi.

“Pirmais solis, ko viņi veic, – domā par biroja zonu izveidi, trokšņainās un klusās zonas ieviešot dažādās biroja daļās. Taču tad, kad nepieciešams ieiet detaļās, un gadījumos, ja dažādu aktivitāšu zonas ir tuvu viena otrai, dizainerim trūkst metožu, lai aprakstītu, kas ir nepieciešams attiecībā uz trokšņa aizsardzību. Un vēl nozīmīgāk – dizaineri nezina, kā pamatot skaņas aizsardzību. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mēs esam izstrādājuši šo metodi.”

Kontrole noved pie milzīgiem uzlabojumiem

Džeks demonstrē piemēru – biroju, kura dizains tika mainīts, lai atbilstu aktivitātēs balstītam darbam. Taču netika darīts nekas attiecībā uz gaismām, gaisa kvalitāti, termiskajiem apstākļiem vai akustikas standartiem. “Apex” veica pētījumu, kurā noteica telpas akustisko sniegumu pirms un pēc renovācijas. Telpas akustiskie parametri bija teju identiski. Tika izmērīti arī apgaismojuma un termālie apstākļi.

“Bija milzīgi uzlabojumi tajā, kā cilvēki izjuta fizisko vidi. Lietotāju aptaujās apmierinātība ar apgaismojuma apstākļiem uzlabojās par 23 procentiem, ar termiskiem apstākļiem – par 39 procentiem – un ar akustisko vidi – par 21 procentu. Taču nekas nebija darīts attiecībā uz fiziskajiem apstākļiem. Tomēr cilvēki bija daudz apmierinātāki, jo biroja dizainā tika iekļauti konkrēti kontroles aspekti. Kontrole pār vidi maina jūsu skatījumu uz to.”

Uzlabota produktivitāte ar optimizētu akustiku

Attiecīgi Džeks ierosina, ka ir iespējams uzlabot apmierinātību ar akustiku, vienkārši dodot cilvēkiem izvēli un kontroli. Pēc tam var spert nākamo soli, lai vēl vairāk uzlabotu skaņas vidi. Šajā brīdī Džeks un viņa kolēģi uzsāk modelēšanu, lai noteiktu, tieši kur un kādā mērā nepieciešama labāka skaņas aizsardzība, lai optimizētu kopējo skaņas vidi un attiecīgi arī uzlabotu darbinieku labklājību un produktivitāti.

“Mēs zinām, ka organizācijas lielākās izmaksas nav ēka vai biroja dizains – tās ir darbinieku izmaksas. Ja jums ir iespēja padarīt darbiniekus laimīgākus un produktīvākus, ir vērts to darīt.”

Ne sarežģīti, ne dārgi

“Apex” metode ir balstīta modelēšanā, nevis mērīšanā.

“Mēs to darām tikai ar modelēšanu – pat tad, ja darbs tiek veikts esošā birojā. Ja jums jau ir birojs, un vēlaties uzzināt konkrētu izmaiņu efektu, jūs varat šīs izmaiņas aprēķināt modelī. Ir ļoti grūti atrast pareizo līdzsvaru starp modeli un iekšējiem mērījumiem.”

Pēc Džeka teiktā, šīs metodes lietošana nav pārlieku sarežģīta vai dārga.

“Nē, nepieciešama tikai rūpīga uzmanība,” Džeks pasmejas. “Tā nav dārgāka par jebkuru citu akustikas konsultāciju. Šeit mēs vienkārši par to domājam holistiskākā veidā, no citas perspektīvas. Nav iespējams apskatīt fizisko akustisko vidi atdalīti no aktivitātēm, ko dara darbinieki.”

Teksts: Lārss Virtens (Lars Wirtén)

Piezīme: “Apex” metode topošajā ISO 22955 ir iekļauta kā metode, ar kuru noteikt akustikas nosacījumus zonās ar dažādu pielietojumu.

Lasīt vairāk par "Apex" metodi