Ārstnieciska vide
Saite nokopēta
Fiona de Vos ir sekojusi savām izjūtām jau ilgu laiku. Dzimusi un uzaugusi Amsterdamas Dienvidu daļā, viņa tika audzinātā kā pašpārliecināts bērns ticot, ka pozitīvisms radīs pozitīvus rezultātus.
Pēc koledžas absolvēšanas viņa ceļoja pa Austrāliju un Jaunzēlandi viena pati. Atgriežoties Holandē, viņa nolēma studēt psiholoģiju, ar specializāciju un vides psiholoģiju - zinātnisks lauks, kas tajos laikos vēl nebija izpētīts.
Šodien, divdesmit gadus vēlāk, viņa ir eksperts un pasniedz šo kursu Amsterdamas Universitātē. Konsultāciju un pētījumu uzņēmuma Studio dVO dibinātāja. Firma specializējas cilvēku un apkārtējās vides mijiedarbībā, tai skaitā birojos un vidēs, kurās uzturās bērni.
Uzņēmuma galvenā darbība ir uzlabot apstākļus ārstniecības iestādēs, tādejādi uzlabojot atveseļošanos un labsajūtu, ekonomisko veiktspēju, produktivitāti un klientu apmierinātību. Lielu daļu no savas pieredzes viņa ieguva Amerikā, kur strādāja kopā ar Brūsu Komiske (Bruce Komiske) - slavenu visionāru projektu izpilddirektoru un ekspertu bērnu ārstniecības iestāžu būvniecībā.
Holandē Fiona de Vos strādā sadarbībā ar slimnīcām, mentālās aprūpes iestādēm un citām ārstniecības organizācijām, definējot stratēģiskus dizaina mērķus no uz pierādījumiem balstīta dizaina perspektīvas un ārstnieciskas apkārtējās vides. Raugoties nākotnē, viņa saka.
“Esmu ļoti ieinteresēta ģeneratīvā telpā. Šo vīziju attīstīja Veins Ruga (Wayne Ruga), mans mentors no Amerikas.”
Runājot par ģeneratīvu telpu, Fiona de Vos situē ieinteresēto personu pieredzi celtnes sirdī. “Tam vienmēr ir jāpiepilda funkcionālās prasības, kam papildus, ēkām ir jābūt atvērtām sabiedrībai.”
Kā piemēru viņa min lielu slimnīcas lobiju. “Kāpēc šī telpa ar restorāniem un veikaliem nevarētu būt atvērta vientuļiem veciem cilvēkiem, tādejādi nodrošinot tos ar siltu maltīti? Diemžēl, šādas vīzijas vēl aiz vien ir grūti realizēt Eiropā.”
A lot of hospitals seem to think that natural light, single-patient rooms and a green plant in the hallway will do.
Amerikā tas ir iespējams, min Fiona de Vos, dodot vēl vienu piemēru: Annas un Roberta H. Lurie bērnu slimnīcu. Visas 23 nodaļas šinī slimnīcā tik izveidotas pateicoties tādām bezpeļņas organizācijām kā planetāriums, zinātņu muzejs, botāniskais dārzs, baleta skola, u.t.t. Šī ir bijusi Brūsa Komiske ideja ar nosaukumu It is called the Radošās Mākslas Kopienas Attīstības Programma. “Visas šīs 23 institūcijas uzņēmās adoptēt vienu jaunās slimnīcas stāvu un kopā attīstīja dizaina plānus koridoriem, lobijām, spēļu istabām un pacientu aprūpes palātām. Rezultātā vietējā kopiena kļuva par bērnu slimnīcas daļu. Manuprāt, tas ir iedvesmojoši.”
Fiona de Vos is already thinking ahead: she now talks about generative space.
Pēc Fionas De Vos domām slimnīcas Holandē īsti neatspoguļo ārstniecisku vidi.
“Iemesls tam, ka dodu priekšroku terminam ģeneratīvā telpa ir fakts, ka ārstnieciskā vide ir kļuvis par ļoti vispārēju apzīmējumu. Ārstnieciskās vides jēdziens tiek izmantots pārāk bieži nepareizā kontekstā. Daudzās slimnīcās tiek uzskatīts, ka dabīgs apgaismojums, istabiņas ar vienu gultasvietu un zaļumi koridori ir pietiekami lai to panāktu.”
Tas ir kļūdains uzskats saka Fiona de Vos. Jāņem vērā, ka katram, ar dizainu saistītam lēmumam ir sekas. “Es esmu kopsaucējs starp klientu, piemēram, slimnīcu un arhitektu. Dizains ne vienmēr ir galvenais faktors. Ir jāņem vērā arī atrašanās vieta, orientācija un dekorācijas, kā arī materiālu izvēle.”
Fiona de Vos izmanto akustiku, lai paskaidrotu. “Troksnis dzemdību nodaļā rada stresu jaundzimušajiem. Tas paātrina bērnu sirdsdarbību. Skaņas konsultants Džulians Trežure (Julian Treasure) ir autors lieliskai runai ar nosaukumu ‘Kāpēc arhitektiem ir jāizmanto dzirde’, kuru es vienmēr prezentēju savās lekcijās. Viņš aicina arhitektus pievērst uzmanību skaņas ‘neredzemajai arhitektūrai’. Skaņa mūs ietekmē fizioloģiskā, psiholoģiskā un kognitatīvā līmenī.”
Fiona de Vos ir viens ieteikums iestādēm, kas vēlas ēkā radīt ārstniecisku vidi: “Nesteidzaties. Apdomājiet, ko vēlaties sasniegt un kādā veidā.”
Pētījumi parāda, ka 10–20 % no kopējiem celtniecības izdevumiem ir izdevumi, kas radušies kļūdu rezultātā, kad rezultāts neatbilst ēkas iemītnieku vajadzībām un tas ir jāpārtaisa. Četrdesmit procenti no šīm kļūdu izmaksām rodas pārpratumu dēļ, skaidro Fiona de Vos. “Kā vides psihologs, es esmu starpnieks, kas rūpējas, lai komunikācija noritētu bez aizķeršanās. Es nevēlos mācīt citiem kā rīkoties, es gribu parādīt, ka ir arī cits veids kā rīkoties.”
Four terms and definitions
Healing environment: An environment supporting recovery, wellbeing and experience in a way that improves health
Evidence-based design: The architectural equivalent of evidence-based medicine, the design of buildings based on the best available evidence
Environmental psychology: A scientific field of research focusing on the interaction between the physical environment and people’s perception, experience and behaviour
Generative space design: Design of an environment, a place – both physical and social – where the experience of participants fulfils the functional requirements of the space while materially improving health, healthcare and quality of life for those participating in the experience in a manner they can articulate in their own terms
Teksts: Aliëtte Jonkers
Foto: Ingredient Media, Esa Kyyrö