Blīvums un atdalošās starpsienas - laba atvērta plānojuma biroja atslēgas

Naidžels Oselands ir spēcīgs Bürolandschaft jeb labiekārtota biroja aizstāvis. Tā ir darba vieta, kuras pamatā ir atvērts plānojums, bet kura ir veidota kā ainava ar mazākām daļēji privātajām zonām, dažām atdalošām starpsienām, ieskaitot apstādījumus, klusas zonas, atpūtas vietas un tā tālāk. Aptauja apstiprina viņa pārliecību par labiekārtoto biroju.

“To var salīdzināt ar energoefektivitāti. Jūs nevarat ietaupīt izmaksas, vienkārši izslēdzot apkuri, ventilāciju un apgaismojumu. Jūsu enerģijas izmaksas, protams, būs minimālas. Bet cilvēki nevarēs strādāt efektīvi, tāpēc jūs to nedarāt. Tas, uz ko tiecas ēkas pārvaldnieks, ir optimālais punkts, kur darba vieta ir pietiekami ērta, lai atbalstītu darbinieku produktivitāti par viszemākajām izmaksām. Ar telpu ir tieši tāpat. Jūs vienkārši nevarat iespiest vairāk cilvēku telpā tikai tāpēc, ka ir brīvi daži kvadrātmetri. Jums jāatrod optimālākais un efektīvākais variants. Un es esmu pārliecināts, ka labiekārtotais birojs atrodas vistuvāk optimālākajam risinājumam.”

Divi mainīgie kvalitātes pamatelementi

Darbavietu dizains aptver spektru, vienā galā ir atvērta plānojuma telpas, bet otrā - privāti biroji. Naidžels Oselands norāda uz diviem mainīgajiem pamatelementiem, kas nosaka uztveramo darba vietas kvalitāti: blīvums un atdalošie elementi jeb starpsienas.

“Gadu gaitā ir bijuši daudzi plašsaziņas līdzekļu raksti, kas mums stāsta, cik šausmīgi ir atvērta plānojuma biroji. Mēs nereti dzirdam, ka tie nekam neder; tie ir pat toksiski un padara mūs slimus. Es domāju, ka mediji atsaucas uz slikti plānotām atvērta plānojuma telpām ar lielu darbinieku blīvumu un sliktu sadalošo zonējumu. Bet aptaujas neliecina, ka atvērtais plānojums būtu sliktāks nekā jebkura cita vide. Viss ir atkarīgs no tā, kā tas ir projektēts, ņemot vērā darbinieku blīvumu un sadalošās starpsienas. Un tas savukārt ir saistīts ar izmaksām.”

Problēma, pēc Oselanda domām, ir tā, ka terminu “atvērta plānojuma birojs” ir nolaupījušas atklāta tipa telpas ar augstu blīvumu, kur stiepjas garas galdu rindas un kur biroja vadītāji cenšas iespiest pēc iespējas vairāk cilvēku, lai ietaupītu biroja izmaksas.

Nepieciešamība pēc telpas

“Viņi aizmirst, ka platība ir mūsu labākais draugs. Šajā pandēmijas laikā ir acīmredzams: mums ir nepieciešama platība, lai samazinātu infekciju. Tas pats attiecas uz skaņu, gaisa kvalitāti un spēju koncentrēties; ir nepieciešama vieta jeb platība. Viss ir atkarīgs no telpas blīvuma un sadalošajiem elementiem.”

Bet tikai izmaksas patiesībā nav racionāls arguments pret ieguldījumiem diferencētā darba vietas dizainā, kas ir pielāgots gan ekstrovertām, gan introvertām personībām.

“Mums jāmaksā tikai par pieciem procentiem vairāk, lai nosegtu mūsu ēku izmaksas,” norāda Naidžels Oselands.

Vadītāji dod priekšroku galdu koplietošanai

Puse aptaujāto respondentu bija vadītāji - kas vēl vairāk pārsteidz Naidželu Oselandu par privāto biroju nepopularitāti.

“Patiesībā vadītāji vismazāk dod priekšroku privātiem birojiem. Viņi dod priekšroku aktīvai darba uzdevumu un galdu koplietošanai, savukārt administrācijas un atbalsta personālam galīgi neiet pie sirds dalīšanās ar biroja galdiem. Viņiem ir nepieciešams savs rakstāmgalds. Bet viņiem patīk labiekārtotais birojs un zināmā mērā arī privātās biroju telpas.”

Savukārt pētnieki vairāk dod priekšroku privātajām biroja telpām.

“Viņi nevēlas atklāta plānojuma telpas, bet zināmā mērā viņi ir pieņemami labiekārtototi biroji un aktīvs darba stils.”

Labiekārtotam birojam ir priekšroka, neatkarīgi no darbinieku lomas, vecuma vai personības. Aptaujā pēc kārtas tiek sarindoti dažādi darba vietu veidi:

1. Labiekārtots birojs.
2. Aktīvam darba stilam piemērots / uz aktivitātēm balstīts biroja dizains.
3. Darbs no mājām.
4. Atvērta plānojuma birojs.
5. Biroja galdu koplietošana.
6. Privātas biroja telpas.

Plašs atvērta plānojuma dizaina klāsts

Aptauja norāda, ka nav jēgas apspriest “atvērta plānojuma biroju” tā, it kā tas būtu universāls jēdziens. Atvērta plānojuma biroja ideja ietver plašu dažādu dizainu un risinājumu klāstu. Dažādi biroja dizaina un koncepcijas nosaukumi nenozīmē, ka tie pilnīgi atšķiras viens no otra. Lielākā daļa risinājumu, izņemot privātos birojus, zināmā mērā sastāv no atvērta plānojuma telpām.

“Bet, kad cilvēkiem jautā par atvērtu plānojumu, viņi uzreiz domā par tā negatīvo pusi - telpu pilnu ar rakstāmgaldu jūrām bez iekārtām un bez starpsienām. Es mēģinu izmantot terminu ainaviski labiekārtots birojs vai Bürolandschaft, lai apzīmētu organiskāku jaukta tipa telpu, nevis vienkārši atvērtu vai slēgtu telpu.”

Vārdu spēle

Naidžels Oselands saka, ka aptaujā aprakstītie dažādu darba vietu veidi zināmā mērā pārklājas. Savā ziņā tie norāda uz dažādām funkcijām un aspektiem, nevis dažādiem dizaina veidiem.

“Ainavisi labiekārtotu biroju raksturo dizaina fiziskie aspekti, savukārt aktīvs darba stils vai uz darbībām/aktivitātēm balstīts dizains ir saistīts ar uzvedību un to, kā un kur jūs strādājat. Savā ziņā tas ir veids, kā spēlēties ar dažādiem vārdiem. Aktivitātēs balstīta darba vieta un labiekārtots birojs ir arī atvērta plānojuma biroji. Bet, ja mēs izmantojam terminu atvērts plānojums, cilvēki mēdz izturēties atturīgi. Man vissvarīgākais ir piedāvāt cilvēkiem izvēles iespējas un dot viņiem iespēju strādāt tur, kur viņi spēj to darīt visefektīvāk.”

Aktuālāk nekā jebkad līdz šim

Kā pētnieks Naidžels Oselands baidījās, ka koronavīrusa izraisītās apstākļu maiņas dēļ aptaujas rezultāti būs novecojuši. Bet viņa secinājums ir tāds, ka rezultāti ir aktuālāki nekā jebkad agrāk.

“Izvēles iespēju, elastības, darba no mājām un mazāka blīvuma labiekārtota biroja nodrošināšana šodien ir pat nozīmīgāka nekā tad, kad mēs veicām šo pētījumu. Es ceru, ka biroju vadītāji izdarīs pareizos secinājumus, ka varbūt 40 procenti darbinieku pandēmijas laikā strādā no mājām: tā ir iespēja samazināt biroja telpu blīvumu. Mēs gadiem ilgi esam redzējuši elastīgas darba vides un labiekārtota biroja priekšrocības. Tagad labāko paradumu ieviešana praksē ir kļuvusi par vēl aktuālāku jautājumu.”

Teksts: Lars Wirtén

The survey Personal Office Preferences was conducted by Nigel Oseland, Workplace Unlimited, on behalf of Herman Miller and Workplace Trends, during the first half of 2019. Some 700 survey responses were received from a base of 4900 recipients.