Biofīlais dizains – kā daba palīdz cilvēkiem un biznesam uzplaukt

Biofīlija nozīmē mīlestību pret dabu. Tā skaidro cilvēku pievilkšanos dabai un vēlmi būt dabā un tās tuvumā. Šo terminu radīja vācu-amerikāņu sociālais psihologs Ērihs Fromms (Eric Fromm) un 20. gadsimta astoņdesmitajos gados popularizēja amerikāņu biologs Edvards O. Vilsons (Edward O Wilson). Saskaņā ar biofīlijas idejām mums ir ģenētiska saikne ar dabas pasauli, kas radusies, simtiem tūkstošu gadu dzīvojot dabā un kā dabas daļai.

Fromms un Vilsons atzina cilvēku spēcīgo reakciju pret dabu un attiecīgi arī to, kā cilvēkus negatīvi ietekmē dzīve pilsētās.

“Tās ir vietas ar lielu stresu un daudzām tehnoloģijām, un tajās trūkst dabas. Saiknei ar dabu ir spēja samazināt stresu un palielināt mūsu spēju atgūties. Kopumā biofīlija ir tas, kā un kāpēc mums patīk būt dabā un tās tuvumā,” apgalvo Olivers Hīts.

Biofīlijas idejas pārņēma amerikāņu sociālais ekologs Stīvens Kellerts (Stephen Kellert). Viņš radīja struktūru elementiem, kurus iespējams ieviest ēkās, lai veicinātu šo saikni ar dabu. Tiem ir trīs galvenās jomas:

1) Tieša saikne ar dabu
Tā ir saistīta ar tiešu saikni ar reālām dabas formām – augiem, kokiem, ūdeni, svaigu gaisu, maigām kustībām, dzīvniekiem un pat laikapstākļiem.

2) Netieša saikne ar dabu
Šādā veidā mēs atdarinām un radām dabas sajūtas, izmantojot dabiskus materiālus, krāsas, tekstūras, rakstus un dažādas tehnoloģijas.

3) Cilvēka telpiskā reakcija (telpas un vietas izjūta)
Šis aspekts attiecas uz to, kā mēs radām aizraujošas, rosinošas un stimulējošas telpas, kā arī telpas, kas ir nomierinošas un atbrīvojošas. Šīs sadaļas aspektos ietilpst daļu integrācija vienā kopumā, pārejas telpas, mobilitāte un ceļa meklēšana.

“Lai radītu veiksmīgas ēkas, mums nepieciešamas visas šīs iezīmes. Biofīlais dizains attiecas uz dažādu modeļu izmantošanu šajās trīs jomās, lai palīdzētu jums nodrošināt plānotās funkcijas darba vidē,” izskaidro Olivers Hīts.

Pierādīts daudzos pētījumos

Lielāko daļu cilvēces vēstures mēs esam dzīvojuši savannā, mežā vai pie jūras, bet tagad saprotam, ka esam nokļuvuši urbānā, trokšņainā un neveselīgā vidē. Biofīlijas ideja ir pielietot dabu, lai samazinātu stresu, palīdzētu atgūties un uzlabotu kopējo garīgo un fizisko labklājību. Izveidojot šo cilvēkiem patīkamo vidi daudzās ēkās, kas ir nozīmīgas mūsu dzīvē, iespējams novērot vairākus ieguvumus. Olivers Hīts apgalvo, ka šie ieguvumi pēdējo 30 gadu laikā ir pieradīti vairākos pētījumos attiecībā uz dažāda veida ēkām.

“Skolēni dabiskajā gaismā mācās labāk, ja iespējams redzēt dabu, pacienti atgūstas ātrāk un ar mazākām medikamentu devām, un ir pierādījumi, ka dabas klātbūtne birojos uzlabo produktivitāti, radošumu un iesaisti. Biofīlais dizains ir pierādījumos balstīta pieeja, taču pārāk maz arhitektu un dizaineru zina par šādu pieeju vai apgūst to studiju laikā.”

Kā tiešāko piemēru viņš min viesnīcas.

“Ja jūs dodaties ceļojumā un rezervējiet numuru viesnīcā, kurai ir divas puses – viena vērsta uz pilsētu, otra uz pludmali, kura no tām ir vērtīgāka? Ir diezgan skaidrs, ka lielākā daļa cilvēku dod priekšroku skatam uz jūru un ir gatavi par to arī vairāk maksāt.”

Ilgtermiņa vērtības apskatīšana

Protams, Olivera pieeja biofīlajam dizainam ne vienmēr gūst visu apkārtējo uzmanību – vismaz ne sākotnēji. Viņš saskaras ar lielu pretestību, kas izriet no nespējas atbilstoši novērtēt labu dizainu, pārāk izteiktas koncentrēšanās uz īstermiņa izmaksām, un ēkas veiksmīguma mērīšanas, ņemot vērā tikai noteiktā laika grafika un budžeta izpildi.

“Ja mēs neveicam novērtējumu pirms un pēc ēkas izmaiņām, izmantojot gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos pētījumus, kā mēs varam patiesi izprast vērtību, kāda ēkām un labam dizainam ir attiecībā pret mums un uzņēmumu lielākajām izmaksām – to darbiniekiem?”

Olivers uzsver, ka, atjaunojot vai būvējot birojus, ir nozīmīgi izmantot holistisku pieeju.

“Jāskatās uz ilgtermiņa vērtību. Jākoncentrējas uz cilvēku piesaisti, darbinieku produktivitātes, prieka un veselības uzturēšanu un nodrošināšanu, ka darbinieki nevēlas pamest savu darbavietu. Realitātē 90 procentu uzņēmuma darbības izmaksu veido darbinieku izmaksas. Pētījumi liecina, ka katru reizi, kad kāds darbinieks pamet uzņēmumu, viņa aizstājēja atrašana izmaksā 2,5 reizes vairāk nekā šī darbinieka alga.”

“Mēs pārāk ilgi esam domājuši, ka dizains attiecas uz korporatīvās identitātes izpaušanu – tā var būt spēks, pārticība, statuss vai mērogs. Savukārt biofīlajam dizainam ir raksturīga daudz dziļāka pieeja. Tā mērķis ir palīdzēt cilvēkiem būt labākajā iespējamajā stāvoklī, lai izpildītu tiem uzdotos uzdevumus, koncentrētos un nodrošinātu darba rezultātu neatkarīgi no tā, vai cilvēkiem tā sasniegšanai nepieciešams būt priecīgiem, mierīgiem, atbrīvotiem, radošiem, komunikatīviem vai produktīviem.

Gan fiziska, gan psiholoģiska ietekme

Darba vietu biznesā izskan ļoti daudzi koncepti un termini, daži no tiem – aktivitātēs balstīts dizains, biofīlais dizains un uz cilvēku centrēts dizains. Ja neesat eksperts, var šķist, ka šīs visas pieejas ir savstarpēji savijušās un koncentrējas uz vieniem un tiem pašiem aspektiem.

“Varētu teikt, ka biofīlais dizains ir uz cilvēku centrēta dizaina atzars. Tomēr es uzskatu biofīlo dizainu par visaptverošu kompleksu, kas ir daudz nozīmīgāks par vienkāršu apakšnozari. Izmantojot biofīlo dizainu, iespējams gūt ne tikai fiziskus, bet arī psiholoģiskus ieguvumus. Ja jūs ieejat ēkā un redzat dažādus augus un zaļumus, jūs nekavējoties jutīsiet vizuālu sajūtu: ja šeit var izdzīvot augi, varbūt es arī to spēju! Un, tāpat kā augi, es uzplaukšu un attīstīšos.”

Trokšņu uzbrukums

Olivers daudz stāsta par evolūciju un to, kā ar dabu saistītas visas mūsu maņas, ieskaitot dzirdi. Tūkstošiem gadu mēs esam izmantojuši savas ausis, lai sadzirdētu apdraudējumu, kā arī iespējas. Zara nokrakšķēšana mežā apzīmē briesmas. Tekoša ūdens skaņa nozīmē, ka tuvumā ir dzīvībai nepieciešamais dzēriens.

“Mūsdienās mēs darba vietā piedzīvojam trokšņu uzbrukumu no satiksmes, telefoniem, īsziņām, klaviatūras klikšķiem vai tuvumā esošām sarunām. Lielā atklātā tipa birojā mēs nevaram sagaidīt, ka visi darbinieki spēs sadzīvot ar šīm skaņām.”

Tāpēc ir ārkārtīgi nozīmīgi nodrošināt pareizo akustiku, uzsver Olivers.

“Slikta akustika ir ārkārtīgi kaitīga jebkura veida ēkā. Tomēr tā joprojām ir viena no lietām, par kurām dizaineri nedomā līdz projekta pabeigšanai.”

Pievienojiet vēl vienu skaņas slāni

Papildus pareizās akustikas nodrošināšanai un atbalss laika samazināšanai, Olivers un viņa komanda interesējas par to, kā iespējams ieviest vēl vienu skaņas slāni – slāni, kas liek mums justies labāk.

“Papildu pozitīvs akustiskais slānis var būt ļoti lietderīgs, it sevišķi – svaiga, tekoša ūdens skaņa. Tas var maskēt runas skaņas, tāpēc var palīdzēt cilvēkiem koncentrēties un labāk strādāt, samazinot cilvēku fizisko un garīgo stresu. Tomēr nepieciešams vienlaikus iedarboties uz divām maņām – nodrošināt, lai cilvēki ūdeni varētu gan dzirdēt, gan arī redzēt. Ja cilvēks tikai dzird plūstošu ūdeni, tas liek vai nu domāt par pārsprāgušu cauruli, vai arī radīt vēlmi apmeklēt tualeti. Un tā var būt problēma,” smejoties saka Olivers Hīts.

Neatkarīgi no tualetes problēmām – ja biofīlais dizains nozīmē priecīgākus, veselīgākus un produktīvākus cilvēkus, vai nav laiks atvērt durvis un aicināt dabai pa tām ienākt?

Lasiet vairāk par biofīlo dizainu vietnē oliverheath.com
Vai arī noklausieties epizodi par biofīlo akustiku šeit: The Quiet Mark Podcast.

Teksts: Lārss Virtens (Lars Wirtén)
Fotogrāfijas: Oliver Heath Design