Radīt un izprast runu
Runa rodas, kad gaiss tiek izstumts no balss saitēm, kas sāk vibrēt. Šīs vibrācijas ir pamata tonis, kas tālāk nonāk mutes un deguna dobumā. Jo vairāk gaisa tiek izstumts no balss saitēm, jo skaļāka skaņa - šeit tiek noteikts runas skaļuma līmenis. Pozicionējot mēli un lūpas dažādās pozīcijās, mēs veidot dažādas skaņas un veidojam burtus - patskaņus un neskanīgus līdzskaņus. Patskaņi (a, e, o uc), tieši izriet no fundamentāliem toņiem un ir salīdzinoši spēcīgi salīdzinājumā ar līdzskaņiem (B, D, M u.c).
Arī patskaņi iekļauti zemākajās frekvencēs un līdzskaņi augstākās frekvencēs. Lai gan patskaņi nosaka runas skaļumu, līdzskaņi ir informācijas nesēji. To var pierādīt ļoti vienkāršā veidā - čukstus izrunāt teikumu pasakot tikai patskaņus. Informācijas klausītājs vēl aiz vien būs spējīgs sadzirdēt teiktā jēgu.
Mēģiniet šo vizualizēt, rakstot teikumu, vispirms izņemot visus līdzskaņus un pēc tam visus patskaņus. Kuru variantu ir vieglāk lasīt?
Normāla dzirde
No patskaņu skaņas enerģija galvenokārt atrodas diapazonā 250 - 2000 Hz un līdzskaņu (B, D, M u.c.) diapazonā 250 - 4000 Hz. Neskanīgie līdzskaņi (f, s, t, u.c.) ir ievērojami spēcīgāki un atrodas frekvenču diapazonā 2.000 - 8.000 Hz. Lai varētu saprast runu skaidri, ir svarīgi labi dzirdēt pāri visam frekvenču diapazonam no 125 - 8000 Hz, bet jo īpaši neskanīgo līdzskaņu diapazonā.
Traucēta dzirde
Kad dzirde ir vāja, parasti mēs zaudējam spēju saklausīt līdzskaņus, kuri parasti ir diapazonā no 2,000 – 8,000 Hz.
Atcerieties:
-
Runa rodas, kad gaiss izplūst no balss saitēm, kas sāk vibrēt
-
Jo vairāk skaņas izplūst no balss saitēm, jo skaļāka runa
-
Patskaņi nosaka runas skaļumu un līdzskaņi ir informācijas nesēji